Es zinu ka kādreiz man dārziņš būs

Es zinu, ka [C] kādreiz man dārziņš [G] būs, Kur nevītīs [G] rozes un nesāpēs [C] sirds, Es zinu, ka [Am] kādreiz man dārziņš [Dm] būs, Kur [G] nevītīs rozes un nesāpēs [C] sirds. Es dziedāju [C] dārzam, kur puķītes [G] zied. Starp viņām bij' [G] roze, kas brīnišķi [C] zied. Es dziedāju [Am] dārzam, kur puķītes [Dm] zied. Starp [G] viņām bij' roze, kas brīnišķi [C] zied. Es sacīju [C] rozei:'Tu patīci [G] man'. 'Es vēlētos [G] tevi tik brīnišķi [C] kopt. Es sacīju [Am] rozei:'Tu patīci [Dm] man'. 'Es [G] vēlētos tevi tik brīnišķi [C] kopt. Es dziedāju [C] dārzam, bet rozes vairs [G] nav. Es prasīju [G] puķei, kur palika [C] tā. Es dziedāju [Am] dārzam, bet rozes vairs [Dm] nav. Es [G] prasīju puķei, kur palika [C] tā. Tā sačukstās [C] klusi:'To noplūca [G] cits.' 'Ja gribi to [G] zināt, uz kapsētu [C] ej.' Tā sačukstās [Am] klusi:'To noplūca [Dm] cits.' 'Ja [G] gribi to zināt, uz kapsētu [C] ej.' Es zinu, ka [C] kādreiz man dārziņš [G] būs, Kur nevītīs [G] rozes un nesāpēs [C] sirds, Es zinu, ka [Am] kādreiz man dārziņš [Dm] būs, Kur [G] nevītīs rozes un nesāpēs [C] sirds.