Brīnumzāģis

F Bb F Man pagājš'nakt bij tiešām dīvains sapnis, C Es gribu izstāstīt jums visiem to: F Bb F No ārzemēm kāds atvedis bij' zāģi, C F Ar kuru zāģēt varēj` visu ko. Es zāģēju no Ainažiem uz Valku Gar veco Igaunijas robežu. Tā izlikās kā īsta zibenstalka, Jo pēc stundas iezāģējos Latgalē. Tur zāģis tiešām darīj` brīnumdarbus, Tas zemes slāņus graizīja labprāt, Un kamēr pierobežā visi krāca, Mēs piezāģējām Abreni sev klāt. Jā, mēs piezāģējām Abreni sev klāt. Pa Zemgali gar Lietuvu griež zāģis, Uz Kurzemi un balto krastmalu. Tā pāris stundās mēs ar brīnumzāģi Bijām izzāģējuši sev Latviju. Tad sapnī parādījās milzu bura Un sakustējās mūsu zemīte. Tā lēnām ieslīdēja Baltijas jūrā Kā plosts, kas beidzot ticis brīvībā. Jā, kā plosts, kas beidzot ticis brīvībā. Tad saucām: Labrīt, kaimiņzemes, hallo Eiropa! Ja mūs nepazīstam iepazīsimies. Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt, Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt`. Pēc stundas Latvija bij Ziemeļjūrā, Pēc divām – Atlantijas plašumā, Un tā kā vētra pūta brīnumburā, Drīz Ņūdžersijas krastu redzējām. Tad saucām: Labrīt, Amerika, hallo Ņujorka! Ja mūs nepazīstat, iepazīsimies. Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt, Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt`. Tad Centrālparkā notiks Dziesmu svētki Un Brodvejā tiks spēlēts Blaumanis, Un dārgo restorānu ēdienkartē Būs ķiļķeni un miežu grūdenis. Un diskotēkās dejos ,,Sudmaliņas”, Un melnie izbeigs narkotiku šņaukt, Tie kaņepjsviestu degunos sev smērēs Un gribēs latviešus par draugiem saukt, Jā, un gribēs latviešus par draugiem saukt. Bet pie Zilupes aiz sapuvuša alkšņa, Kur suņi piestāj rītos, vakaros, Uz talonpalaga kāds uzrakstījis: Mēs aizbraucām uz neatgriešanos, Jā, mēs aizbraucām uz neatgriešanos. Tad saucam: Labrīt, kaimiņzemes, hallo, brīvība! Ja mūs nepazīstat, iepazīsimies. Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt, Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt.